Adventa simbolika

        Advents - šis Ziemassvētku gaidīšanas laiks ir klāt! Kādam tas paies sarūpējot dāvanas, rakstot apsveikuma kartītes, veidojot, tā saukto un tautā iecienīto "Betlēmes stallīti", bez kura tādi īsti Ziemassvētki nav iedomājami. Kristiešiem tas ir prieka un klusuma laiks, kurā ikviens pārdomā lielo Iemiesošanās noslēpumu. Vārds Advents ņemts no latīņu valodas un tulkojumā nozīmē "atnākšana" vai "nākšana", Mūsu Kunga atnākšana.
        Adventa vainags, ko mēs daudzviet redzēsim un iegādāsimies, nav tikai skaista lieta, kas greznos mūsu mājas un priecēs bērnus. Vainagam ir ļoti dziļa, reliģiska un simboliska nozīme. Tā, faktiski, ir himna dzīvības noslēpumam, himna Kristum. Kristus ir patiesā Gaisma, kurš ir nācis, lai uzvarētu tumsu un nāvi.
        Aplis, ko veido Adventa vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un Viņa apsolījumiem. Vēl vairāk, tam tāpat kā Kristum ir divi tituli: karaliskais un uzvarētāja tituls. Jau senajā Romā izmantoja lauru vainagus, kronējot uzvarētājus sporta spēlēs.
        Adventa vainags mums pasludina, ka Bērns, ko visas tautas gaida, ir karalis, kurš uzveic tumsu ar savu gaismu. Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.
Vainagam nevajadzētu būt no keramikas vai kādiem citiem materiāliem. Šie zaļie zari kristiešiem atsauc atmiņā Jēzus ieiešanu Jeruzalemē, kad viņu uzņēma kā pravieti un karali.
        Adventa vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentas. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā - grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.
        Ik svētdienu, sākot ar 3. decembri, baznīcās Adventa vainagā tiks aizdedzinātas sveces atbilstoši Adventa nedēļu skaitam. Arī ikviena ģimene savās mājās katru dienu Adventa vainagā var iedegt sveci un to parasti lūdz izdarīt kādam bērnam, vismazākajam ģimenes loceklim. Adventa sveci var aizdedzināt pie kopīgām lūgšanām, pie pusdienu vai vakariņu galda.
        Četrām svecēm Adventa vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā - ganiņu svece (prieks) un ceturtā - eņģeļu svece ( mīlestība).
        Baznīcās Adventa laikā dominē violetā un purpura krāsa. Trešajā Adventa svētdienā, kas tiek saukta par priecīgo, dominēs rozā krāsa. Katrai Adventa svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi, svētdarot savu laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai. Arī dievkalpojumos ir pamanāmas izmaiņas: netiek dziedāts Gloria dziedājums, kurš no jauna atskanēs tikai Ziemassvētku vigīlijā.

Informāciju sagatavoja Latvijas Romas katoļu Baznīcas Informācijas centrs

Kristus Karaļa svētki

        23. novembrī Baznīca svin mūsu Pestītāja Jēzus Kristus Vispasaules Karaļa svētkus, ar ko noslēdzas Baznīcas liturģiskais gads, kas iesākas ar Adventa 1. svētdienu. Pateiksimies Dievam par žēlsirdības dāvanu daudzumu, ko esam saņēmuši šajā Dieva žēlastības gadā un mūsu Valsts pastāvēšanas laikā. Ja esam izdarījuši kaut vienu žēlsirdības darbu vairāk, tad mums ir iemesls par to pateikties Kungam Jēzum, mūsu vienīgajam Karalim, kura otrreizējo atnākšanu (parūziju) mēs gaidām laiku beigās. Viņam lai ir slava un gods mūžīgi! Lai dzīvo Kristus Karalis!!!

       Adventa 1. svētdienā, 30. novembrī, sākas jaunais Baznīcas gads, ar ko arī Jūs visus sirsnīgi sveicam.

30. novembrī Baznīca svin Kristus pirmā aicinātā apustuļa svētā Andreja svētkus. Sirsnīgi apsveicu visus manus vārda brāļus mūsu debesīgā Aizbildņa svētkos!!!

          Sv. Andrejs bija Galilejas zvejnieks, dzimis Betsaidā ap 6. gadu pirms Kristus. Viņš ir apustuļa Pētera jaunākais brālis un piederēja pie Jāņa Kristītāja mācekļiem. Pēc Jēzus kristīšanas Jordānā Jānis Kristītājs norādīja uz Kristu: "Lūk, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēkus! Sekojiet Viņam!" Andrejs ar vēl vienu mācekli sekoja Jēzum un tā kļuva par pirmo aicināto Kristus mācekli, atvezdams pie Pestītāja savu brāli Pēteri. Austrumu Baznīca tāpēc pagodina sv. Andreju kā Protokletos (Pervozvannyj) - Pirmaicināto Kristus Apustuli. Viņš tika izvēlēts 12 apustuļu vidū, kurus Kristus aicināja no 72 mācekļu vidus speciālai sūtībai sludināt Viņa Evaņģēliju. Sv. Andrejs bija ieņēmis un saglabājis nozīmīgu vietu šo 12 apustuļu pulkā. Par viņu piemin evaņģēliji, ka bija aculiecinieks vairākiem Kristus maizes pavairošanas brīnumiem un bija pietuvināta Jēzum persona, caur kuru tika stādīti Kungam priekšā pagāni Jeruzalēmē. Saņemdams Svēto Garu Vasarsvētkos, apustulis Andrejs devās sludināt Prieka vēsti pagāniem Mazāzijā un Melnās jūras piekrastē. Saskaņā ar seno tradīciju aprakstiem viņš esot nonācis līdz pat Krievzemei un būtu dibinājis Bizantijas baznīcas kopienu. Dzīves nogalē sludinājis evaņģēliju Grieķijā, kur Patrā tika apcietināts un nomocīts krusta nāvē ap 60. gadu pēc Kristus. Tradīcija vēstī, ka viņš nejutās cienīgs, līdzīgi kā viņa brālis Pēteris, mirt tādā pat veidā kā Kristus, tāpēc viņš tika piesiets ar virvēm pie X veida krusta, uz kura viņš vēl 3 dienas garāmgājējiem esot sludinājis Kristus mācību. Šo krustu arī tagad dēvē par sv. Andreja krustu, kas kļuva vēlāk par Krievijas Valsts vislielāko apbalvojumu - sv. Andreja krusta ordenis, un šo zīmi izmantoja arī krievu flotes karogā. Svētā Andreja relikvijas 357. gadā tika pārvestas uz Konstantinopoli, bet galva uzglabājās Patrā. Musulmāņu invāzijas laikā 1206. gadā tās tika pārvietotas uz Itālijas pilsētu Amalfi. Galvas relikviju 1460. gadā pārveda uz Romas sv. Pētera baziliku, lai glābtu šo relikviju no turku postāžas. Pāvests Pāvils VI 1964. gadā atgrieza to atpakaļ Patras baznīcai, ar ko sākās redzamā attiecību uzlabošanās starp Pareizticīgo un Katolisko Baznīcu. Sv. Andrejs ir zvejnieku aizbildnis, bet tiek piesaukts arī lūgšanās ģimenēs, kurās ir problēmas ar pēctecības saņemšanu. Viņa vārds no grieķu valodas nozīmē: vīrišķīgais, drosmīgais. Kā simboli ir X veida krusts vai zvejas tīkls, ar kuriem svētais tiek attēlots ikonogrāfijā. Gan Rietumu, gan Austrumu Baznīcas svin apustuļa Andreja svētkus 30. novembrī. Un šis datums ir kļuvis par Adventa laika sākuma noteikšanas kritēriju, jo Adventa I svētdiena tiek nozīmēta tajā datumā, kas ir tuvāks 30. novembrim vai arī paša sv. Andreja dienā, ja tā iekrīt svētdienā. Var teikt, ka Baznīcas liturģiskais gads sākas, vadoties pēc Pirmaicinātā apustuļa svētku datuma.

pr. Andris Solims

       P.S. Komponēto Svētā Andreja dziesmu var apskatīt pr. Andra Solima Baznīcas mūzikas lapā: https://www.andsolm.info nr. 236 vai sadaļā Svēto godam. Līdzīgi misi Sv. Andreja godam skatīt zem nr. 253 un 275.

8. decembrī Baznīca svin vislielāko Dievmātei doto privilēģiju - Viņas Bezvainīgo Ieņemšanu,

kuru debesu Tēvs viņai dāvāja, pasargājot to no iedzimtā grēka vainas kā vienīgo cilvēku no Ādama pēctečiem, jo ir izvēlējis Jaunavu Mariju par sava Dēla Jēzus Kristus kā pasaules Pestītāja Māti. Dieva Dēls nevarēja piedzimt no grēcīgās sievietes, kas būtu iedzimtā grēka skarta, tāpēc vienīgi Marijai tika dota šī lielā privilēģija nākt pasaulē atbrīvotai no pirmdzimtā grēka važām kā Bezvainīgai Jaunavai viņas ieņemšanas brīdī.

Šie svētki parasti tiek svinēti savā datumā un ir obligāti svinamie Baznīcas svētki, kas uzliek pienākumu piedalīties dievkalpojumā. Tomēr, ja šie svētki iekrīt Adventa svētdienā, tad tie tiek pārcelti uz pirmdienu, par cik Adventa svētdiena ir svarīgāka par citiem pat lielajiem svētkiem Baznīcas liturģiskajā kalendārā.